Ekoloģiskās arhitektūras jēdziens un attīstība.
Lai izprastu ekoloģiskās arhitektūras pamatprincipus nepieciešams apskatīt, kas tad ir ekoloģija. Autors šodien tik populārajam terminam ekoloģija ir vācu dabaszinātnieks un filozofs Ernests Heinrihs Hekelis ( 1834-1919 ). Būdams evolucionists, viņš propogandēja Darvina mācību un izstrādāja cilvēka ģenealoģisko koku. Dabas formu skaistums, to proporcijas un simetrija iedvesmoja Erstu Hekeli izdot darbu, kurā viņš pielietoja savas zīmēšanas iemaņas – bioloģisko objekta litogrāfiju kolekciju grāmatu “Kunstformen der Natur” ( 1899-1904 ). Grāmatā redzamās dzīvās dabas formas inspirēja jūgendstila māksliniekus un arhitektus radīt gan dizaina priekšmetus, gan arī arhitektūras darbus. Māksliniekiem radās iespēja redzēt tādas dzīvo organismu formas, kuru novērošanu veica tikai biologi. Franču arhitekts Renē Binē starptautiskajai izstādei Parīzē 1900.gadā izstrādāja monumentālus vārtus, pēc analoģijas ar Hekeļa zīmēto radiolāriju.
Ekoloģija ir jauna zinātne. Tā ir mācība par dabas apritēm, kas pēta attiecības starp organismiem un to mijiedarbību. Tā savā starpā sasaista līdzšinējās dabaszinātnes – bioloģiju, fiziku, ķīmiju. Šī zinātne pirmo reizi dod iespēju precīzi parādīt mākslīgi radītās vides attiecības ar dabu un tās apritēm. Ekoloģija plašākā izpratnē ietver arī tehniskās zinātnes ( ekoloģiskā arhitektūra ir viena no tām ) un cilvēkzinātnes. Ekoloģiskās arhitektūras jēdziens ir nesaraujami saistīts ar ilgtspējīgas attīstības jēdzienu.
“Ilgtspējīga attīstība ( sustainable development – angļu val. ) ir attīstība, kas apmierina pašreizējo paaudžu vajadzības, vienlaikus neapdraudot nākamo paaudžu vajadzības”[38]
Ilgtespējīga dzīvesveida mērvienība ir “ekoloģiskā pēda”, kas parāda, cik liela Zemes platība ir nepieciešama, lai apmierinātu mūsu vajadzības. Tā atspoguļo mums nepieciešamo dabas resursu (pārtikas, ūdens, gaisa, enerģijas ) apjoma lielumu. Aprēķināts, ka maksimālais apjoms, kas vidēji būtu pieejams ikvienam zemeslodes iedzīvotājam. ir 2.1 hektārs. Šobrīd ir aprēķināts, ka ja ikviens pasaulē patērētu dabiskos resursus un izdalītu CO2 tikpat intensīvi kā vidējais eiropietis, visu planētas iedzīvotāju uzturēšanai būtu vajadzīgas trīs planētas.
Būvniecības terminoloģijā ir sastopamas daudzas ēku programmas un nosaukumi – tādas kā, piemēram, «Green Building», «EcoHouse», «Health House», kam latviskā izpratnē arī būtu lietojams apzīmējums «ekoloģiska ēka».
“Ilgtspējīgas būves” ( sustainable building – angļu val. ) jēdzienu zinātniskajā vidē sāka lietot ASV zinātnieks A.B.Frejs. Savā grāmatā “Zaļo biroju ēku būvēšana – attīstības praktiskā rokasgrāmata ” ( angl. “Green Office Buildings: A Practical Guide to Development”) ilgtspējīgu būvi definē šādi:
“…ilgtspējīga būve jeb zaļā būve – projekta filozofijas rezultāts, kurš tiek cieši saistīts ar resursu – enerģijas, ūdens un būvmateriālu – izmantošanas efektivitātes paaugstināšanu, būves ietekmes samazināšanu uz cilvēka veselību un apkārtējo vidi visā būves cikla laikā, pamatojoties uz piemērotas izvēli, veiksmīgu projekta izstrādi un būvniecību, attiecīgās būves ekspluatāciju, uzturēšanu un nojaukšanu labākajā iespējamā veidā”[31]
Ilgtspējīgas būvniecības ieguvumi videi, ekonomikai un sabiedrībai:
– ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana,
– paaugstināta gaisa un ūdens kvalitāte,
– mazāk cieto atkritumu,
– samazināti ekspluatācijas izdevumi,
– paaugstināta pievienotā vērtība,
– atbalsts vietējiem ražotājiem un ekonomikai,
– paugstināta strādājošo darba produktivitāte un augstāka dzīves kvalitāte,
– uzlaboti ēkas dzīves cikla ekonomiskie rādītāji,
– labāka gaisa kvalitāte,
– mazināta liekā slodze infrastruktūrai.
Šodien pasaulē tiek izmantotas vairākas vērtēšanas sistēmas, kas ēkas izvērtē pēc ilgtspējīgas būvniecības principiem un norāda pakāpi, kādā šie principi tiek izmantoti. Pazīstamākās ilgtspējīgas būvniecības sistēmas ir :
LEED ( Leadership in Energy and Environmental Design – angļu val. ), darbojas ASV un Kanādā,
BREEAM ( Building Research Establishment Environmental Assessment Method – angļu val ), darbojas Lielbritānijā,
CASBEE ( Comprehensive Assessment System for Building Environmental Efficiency – angļu val. ), darbojas Japānā,
GREEN STAR , darbojas Austrālijā
Projektēšanai, celtniecības procesam un ēkas ekspluatācijai ir liela ietekme uz dabu. Te arī slēpjas ekoloģiskās arhitektūras viens no pamatprincipiem – visiem iespējamajiem līdzekļiem mazināt projektējamās ēkas kā dzīvojamās vienības slodzi uz apkārtējo vidi un dabas resursiem. Kaitīgo izmešu daudzums, siltuma, elektroenerģijas un ūdens patēriņš, atkritumi, notekūdeņu daudzums un attīrīšanas principi, kā arī pats ēkas izskats un funkcionālā piemērotība ikdienas dzīvei ir ekoloģiskuma definīcijas galvenie kritēriji. Šai galvenajai idejai pakārtojami tādi noteikumi kā dabisko materiālu izvēle, ventilācija, iekšējā gaisa klimata organizācija un siltumizolācija, kas katrai pasaules vietai un klimatam ir atšķirīgi.
© 2011 SIA LATSOLAR
