"Le Korbizjē rakstīja: “Es jau teicu, ka formveidē – substancē – jāeksistē izmēriem, kas tuvi cilvēciskajam ķermenim, un Modulors praktiski nodrošina iespēju brīvam, bet organizētam darbam – muzikanta darbu, kas spēlē uz labi noskaņota instrumenta. Iedomājieties arhitektu, kas darbojas ar savā starpā nesaistītiem lielumiem, kuriem nav nekāda sakara ar cilvēka ķermeņa izmēriem. Viņam viss ir nenoteikts, uz katra soļa viņam speciāli jāmeklē proporcijas. Vai jāatgādina, ka tas viņam reti izdodas, un katrā ziņā padodas ar milzīgām grūtībām.
Modulors saka: lūk izmēri, kuri saistīti savā starpā ar cilvēka ķermeni, un pateicoties brīnišķīgām skaitļu īpašībām ( Fibonači skaitļu rinda, zelta griezums u.c.) atļauj tos apvienot radniecīgos, harmoniskos sakopojumos. Lai sasniegtu pilnīgu koptēlu, kas izsaka darba raksturu un to uztraukumu, kuru rada radošā darbība, ir nepieciešamas regulējošās līnijas; tikai viņas var izteikt darba raksturu, piedod viņam tīrību."